Ja Krievijā ar kaut ko nav problēmu, tas ir ar sociologu darbu. Ar VTsIOM un citu organizāciju centieniem mūsu valstī regulāri tiek veiktas socioloģiskās aptaujas, un tās kļūst par diskusiju, sašutuma un dažkārt arī joku tēmu.
Gada beigas ir laiks, lai veiktu pārskatu. BASETOP ir apkopojis jums interesantākos 2018. – 2019. Gada sabiedriskās domas aptaujas materiālus. Varbūt jūs pat piedalījāties vienā no viņiem.
10. Krievi neuzticas sociologu darbam
Aptaujas gads - 2018
Kas veica aptauju: VTsIOM
Neskatoties uz to, ka daudzi pilsoņi labprāt piedalās sabiedriskās domas aptaujās, Krievijas sabiedrībā nav ticības viņu rezultātu patiesumam.
37% no 1600 aptaujātajiem krieviem neuzskata, ka sabiedriskās domas aptauju rezultāti atspoguļo patieso cilvēku viedokli. 2017. gadā neuzticīgo cilvēku skaits bija mazāks - 29%, bet 2016. gadā - tikai 22%.
Tomēr pat “Tomasa neticīgie”, proti, 91%, atzīst, ka ir jāveic sabiedriskās domas aptaujas.
- 78% respondentu sacīja, ka šādas aptaujas palīdz varas iestādēm uzzināt sabiedrības noskaņojumu.
- Un 52% uzskata, ka aptauju rezultāti būs noderīgi zinātniekiem, kuri pēta sabiedrību.
- Arī 53% respondentu ir pārliecināti, ka aptaujas ir izgatavotas un publicētas plašsaziņas līdzekļos, lai manipulētu ar sabiedrības apziņu.
9. Krievijas prezidenta vēlēšanas
Aptaujas gads - 2018
Kas veica aptauju: Sabiedriskās domas fonds
2018. gada februārī bezpeļņas organizācijas FOM eksperti aptaujāja 3000 krievus par gaidāmajām (tajā laikā) prezidenta vēlēšanām Krievijas Federācijā.
- 63,5% respondentu sacīja, ka, dodoties vēlēšanās, viņi balsos par pašreizējo Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu
- 7,3% respondentu toreiz bija gatavi balsot par LDPR vadītāju Vladimiru Žirinovski
- un 6,2% respondentu bija kandidāti no Komunistiskās partijas Pāvels Grudinins.
- tāds pats skaits - 6,2% neplānoja doties uz vēlēšanām
- un 13,3% respondentu nesniedza precīzu atbildi.
Nu, tagad, sākot no 2019. gada, mēs labāk redzam, ka par Vladimiru Putinu nodoto balsu skaits izrādījās vēl lielāks, nekā parādīts aptaujā - 76,69%.
8. Trīs galvenās Krievijas problēmas
Aptaujas gads - 2018
Kas veica aptauju: VTsIOM
Jūs domājat, ka tā ir degvīns, muļķi un ceļi? Bet nē. Pēc respondentu domām, trīs galvenās krievu problēmas:
- slikts veselības aprūpes sistēmas stāvoklis - to uzskata 28% respondentu;
- problēmas izglītības jomā - sacīja 23% respondentu;
- vispārējā ekonomikas lejupslīde - teiksim 21% respondentu.
Šīs trīs problēmas ir uzsvērušas fonā vēl zemāku dzīves līmeni un algas. Acīmredzot mūsu valsts iedzīvotāji pierod dzīvot trūcīgi vai seko principam "nebija bagāti, nav ko sākt". Ja 2017. gadā 26% respondentu rūpējās par algas un dzīves līmeņa aspektiem, tad pērn - tikai 14%.
7. Galvenās krievu prasības valdībai
Aptaujas gads - 2018
Kas veica aptauju: Levada centrs
Vairāk nekā 50% respondentu, kurus 2018. gada decembrī intervēja Levada centra speciālisti, vēlētos, lai Krievijas valdība atkāpjas. Un tāpēc:
- 57% vaino iestādes, ka tās neatrisina problēmas ar cenu pieaugumu un reālo ienākumu samazināšanos.
- 46% uzskata, ka valdība nevar nodrošināt cilvēkiem darbu.
- 43% sacīja, ka varas iestādes nevar sociāli aizsargāt krievus.
- Un 33% domā, ka pie varas esošie nevar tikt galā ar ekonomisko situāciju.
- 30% respondentu sacīja, ka valdībai nav ekonomiskās attīstības stratēģijas - 30%.
- Un tikai 7% nav sūdzību par valsts varas iestādēm.
6. Tas, no kā krievi visvairāk baidās
Aptaujas gads - 2019. gads
Kas veica aptauju: Levada centrs
Visvairāk krievi baidās no radinieku un bērnu slimībām. Tādējādi 61% respondentu atbildēja uz Levada centra pētniekiem.
Otrajā vietā ir bailes “it kā nebūtu kara” (41% respondentu no tā baidās), un bailes no nabadzības (31%) ir krievu biedējošo trijniekā.
Šausmīgajā top 5 skaitā ir arī bailes no dabas katastrofām (22%) un bailes zaudēt uzkrāto uzkrājumu (18%). Bailes no darba zaudēšanas mocīja 16% respondentu.
5. Jo izglītotāks tēvs, jo spēcīgāks bērns ir ieinteresēts mācīties
Aptaujas gads - 2019. gads
Kas veica aptauju: Lietišķo ekonomisko pētījumu institūts, RANEPA
Lai noskaidrotu, vai bērniem ir interesanti mācīties skolā un cik labas ir izglītības programmas, RANEPA eksperti aptaujāja 2247 skolotājus un 2220 vecākus no Jaroslavļas, Samaras un Pleskavas apgabaliem.
- Izrādījās, ka vairums pirmklasnieku vecāku (46,4%) ir pilnībā apmierināti ar savas skolas izglītības programmu. Un visaugstākais ir to pirmklasnieku procents, kuri interesējas par studijām - 45,9%.
- Bet piecklasnieku vecāku vidū ar mācību programmu apmierināto jau tagad ir mazāk - 39,1%.
- Un vismazāk (13%) vecāki ir apmierināti ar izglītības programmu, saskaņā ar kuru viņu bērni mācās no 6. līdz 9. klasei. Bet no 9. līdz 11. klasei bērni nav jāmudina mācīties, jo “uz deguna” ir OGE un EGE.
Interesanti, ka 73,6% pedagogu uzskata, ka izglītības programmu saturs ir jāmaina.
RANEPA pētnieki atzīmē vēl vienu interesantu faktu - tiešu saistību starp tēva izglītības līmeni un bērna interesi par mācībām. Bet mātes izglītības līmenis kaut kādu iemeslu dēļ līdzīgā veidā neietekmē bērna motivāciju.
4. Labākās dzīves kvalitātes pilsētas
Aptaujas gads - 2019. gads
Kas veica aptauju: Finanšu universitāte Krievijas Federācijas valdības pakļautībā
Kur ir tās laimīgās pilsētas, kuru iedzīvotāji pēc Ziemassvētku vecīša ierosinājuma pārcelt tos uz citu vietu atbildēs: "Vai nē, vai mēs šeit labi rīkojamies?" To noskaidroja Krievijas Federācijas valdības Finanšu universitātes eksperti.
Viņi lūdza 78 Krievijas pilsētu, kurās ir vairāk nekā 250 tūkstoši cilvēku, iedzīvotājus novērtēt savu pilsētu vairākos veidos. Katrā pilsētā tika aptaujāti vismaz 600 cilvēku.
Tā rezultātā Kazaņa kļuva par labāko Krievijas pilsētu dzīves kvalitātes ziņā.
3. Kaķi pret suņiem
Aptaujas gads - 2019. gads
Kas veica aptauju: VTsIOM
Lai Krievija nebūtu viena no bagātākajām vai laimīgākajām valstīm pasaulē. Bet tad, runājot par ģimeņu skaitu, kurās ir mājdzīvnieki, mūsu valsts burtiski ir nonākusi desmitniekā. Pēc VTsIOM datiem, kaķu un suņu īpašnieku skaits Krievijā sasniedz 68%.
Turklāt kaķus deva priekšroka 57% cilvēku, kurus aptaujāja VTsIOM eksperti, savukārt Latīņamerikā situācija ir pretēja - 60% ir “suņu mīļotāji”.
- Mājdzīvniekus bieži audzē cilvēki vecumā no 18 līdz 24 gadiem - 76%.
- Arī cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem - 72% labprāt nodod savu mīlestību kaķim vai sunim.
- Nedaudz retāk ir tie, kas ir vecumā no 45 līdz 59 gadiem (71%).
- Un labprāt uzņem mājas krievu ciematu iemītniekus - mājdzīvniekus (82%).
2. Visbiežāk Sanktpēterburgas iedzīvotāji seksā piekrīt pirmajā tikšanās reizē
Aptaujas gads - 2019. gads
Kas veica aptauju: mārketinga aģentūra Zoom Market
Otrajā vietā 10 visinteresantāko Krievijas aptaujā ir diezgan provokatīva aptauja. Respondentiem (vairāk nekā 3000 cilvēku pulcējās) tika jautāts, vai viņi atļauj seksuālu kontaktu pirmajā randiņā un vai viņu datums bieži beidzas ar seksu.
Un izrādījās, ka šajā ziņā visvairāk atbrīvotie krievi ieguva tikai 5%, bet 94% no viņiem bija vīrieši.
Visbiežāk ziemeļu galvaspilsētas iedzīvotāji ir gatavi seksam pirmajā randiņā, kam seko Voroņeža un maskavieši. Neuztraucieties arī ātrāk pārvietot paziņu no vertikālā stāvokļa uz horizontālo stāvokli Permas, Krasnodaras, Saratovas, Omskas, Novosibirskas, Sevastopoles un Brjanskas iedzīvotājiem. Un vismazāk, ka Kazaņas un Makhachkala pilsoņi to izdara pirmajā randiņā.
1. Jaunieši ir gatavi bēgt no Krievijas
Aptaujas gads - 2019. gads
Kas veica aptauju: Levada centra fonds
Aptuveni 53% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir gatavi atstāt Krieviju uz visiem laikiem. Pēdējo 10 gadu laikā potenciālo “citplanētiešu” īpatsvars ir divkāršojies. No vienas puses, tas runā par emigrācijas (labi tur, kur mēs neesam) idealizēšanu un jauniešu kosmopolītismu, bet, no otras puses, par nopietniem sociālekonomiskās politikas trūkumiem, kurus šobrīd īsteno valsts.
Patiešām, tie bija sociālekonomiskie faktori, kurus lielākā daļa respondentu nosauca par galveno stimulu pamest. Jaunieši neredz stabilitāti ekonomikā, un viņi domā, ka nevis Krievijā, bet gan ārzemēs viņi varēs dot saviem bērniem labi barotu, pārtikušu un aizsargātu dzīvi.
Vēl viena trešdaļa respondentu kā galveno stimulu nosauca politisko faktoru.
