Katru gadu Pasaules ekonomikas forums (WEF) publicē pētījumu sēriju, kas ļauj lasītājiem viegli noteikt, kā viņu valsts progresē vai regresē.
Viens no šiem pētījumiem ir veltīts to valstu ekonomikai, kuras ir konkurētspējīgas un kurām ir lemts palikt civilizācijas pierobežā. Faktiski skaļais vārds “konkurētspēja”, pēc WEF ekspertu domām, nozīmē tikai valsts spēju efektīvi izmantot savus resursus. Tas ņem vērā daudzus parametrus, sākot ar valsts institūciju darbu, infrastruktūras attīstības pakāpi, spēju saņemt medicīnisko aprūpi, izglītību, labu darbu un beidzot ar tehnoloģiju līmeni un stāvokli vietējā un starptautiskajā tirgū.
Kopumā 2019. gadā pasaules konkurētspējīgāko ekonomiku reitingā piedalījās 141 valsts. Un tas izskatās desmit labākie.
10. Dānija
Vērtējums: 81,2
Skandināvijas pārstāvis atver desmit viskonkurētspējīgākās ekonomikas pasaulē. Viņai ir neliela atšķirība no sava priekšgājēja: Somija, kas ir 11. vietā, atpaliek tikai par 1 punktu.
Neskatoties uz to, ka Dānijas vietējais tirgus ir mazākais Eiropā, valsts ir augstākajā pozīcijā, pateicoties darba tirgum, kas ir gan elastīgs, gan efektīvs un nodrošina saviem pilsoņiem aizsardzību pret ekspluatāciju. Tam ir augsti rādītāji tādos rādītājos kā izglītības un apmācības līmenis, uzņēmējdarbības un sabiedrisko institūciju dinamisms, kā arī pirmā vieta makroekonomiskajā stabilitātē.
9. Lielbritānija
Vērtējums: 81,2
Ilgstošais Brexit (tas ir, valsts aiziešana no Eiropas Savienības) neietekmēja lietu stāvokli Anglijā. Tai joprojām ir vadošā pozīcija makroekonomiskās stabilitātes (pirmā vieta), inovāciju (astotā vieta) un strauji augošā biznesa (arī astotā) ziņā.
Tomēr, pēc ekspertu domām, "Brexit" neizbēgami ietekmēs ekonomisko situāciju valstī negatīvi, tāpēc valdībai tas būs jākompensē. Piemēram, lai stieptu šķiedru uz visām mājām, jo britiem ir sliktāka piekļuve internetam nekā daudzām jaunattīstības valstīm. Informācijas tehnoloģiju ieviešanā Anglija ir pat zemāka par Krieviju (attiecīgi 31. un 22.).
8. Zviedrija
Vērtējums: 81,2
Vēl viena Skandināvijas valsts ir vadošā makroekonomiskajā stabilitātē, un tā attiecīgi ieņem arī 4., 5. un 6. vietu IT attīstībā, inovatīvajā potenciālā un biznesa attīstības dinamikā.
Interneta un mobilo sakaru ziņā Zviedrija ir izlikusies virs visām Eiropas valstīm, kas piedalās ranga noteikšanā. Vairāk nekā 80,6 procenti pieaugušo Zviedrijas iedzīvotāju regulāri iesaistās interneta tīklā.
Papildus saziņai ar pilsoņiem Zviedrijas valdība palīdz viņiem iegūt izglītību un apmācību (septītais pasaulē) un rūpējas par viņu veselību (11.).
7. Vācija
Vērtējums: 81.8
Septīto vietu rangā Vācija ir parādā, pirmkārt, ar augsto makroekonomisko stabilitāti un jauninājumu attīstības līmeni.
- Pēc piešķirto patentu skaita tas ieņem piekto vietu pasaulē;
- zinātniskām publikācijām - trešais;
- pēc pētījumiem - ceturtais.
Un vācu uzņēmumi pastāvīgi konkurē savā starpā, kurš no tiem ir progresīvāks, kas, bez šaubām, pozitīvi ietekmē klimatu valstī kopumā. Turklāt inovācijas Vācijā uzreiz tiek laistas apgrozībā, kas ļauj valstij ieņemt otro vietu pasaulē pēc ražošanas nozarē ieviesto jauninājumu skaita.
Vācijas uzvarošo gājienu ceļā uz pirmo vietu kavē zemie finanšu sistēmas attīstības rādītāji (salīdzinājumā ar citām valstīm no desmit labākajiem), veselība un informācijas tehnoloģiju ieviešana. Piemēram, attiecībā uz māju paplašināto optisko šķiedru kabeļu skaitu alus un desu valsts nav pat top 50.
6. Japāna
Vērtējums: 82,3
Rising Sun valsts ir veselības aprūpes līdere (pirmā pasaulē), un tai ir arī augstas pozīcijas infrastruktūras attīstības un tirgus lieluma ziņā. Par informācijas tehnoloģiju ieviešanu tas ir sestajā vietā.
Lielākā daļa Japānas pieaugušo iedzīvotāju (93%) internetu izmanto pastāvīgi, un valsts ieņem trešo vietu pasaulē pēc visā valstī izstiepto interneta kabeļu skaita. Šis skaitlis izskatās īpaši iespaidīgs, ja ņem vērā Japānas lielumu.
Ierobežotas varas institūcijas, zems makroekonomiskās stabilitātes līmenis un, no uzņēmējdarbības kultūras viedokļa raugoties, bailes no riskiem un vājš radošuma līmenis kavē valsts attīstību. Tiesa, atšķirībā no citām Āzijas valstīm, kas piedalās klasifikācijā, Japānā tiek veicināti jauninājumi.
5. Šveice
Vērtējums: 82,3
Valsts stiprās puses ir izglītības kvalitāte, makroekonomiskā stabilitāte un apņemšanās ieviest jauninājumus. Valstī atrodas lielāko starptautisko korporāciju galvenā mītne, kuru šie jauninājumi visādā ziņā veicina un izmanto.
Papildus jauninājumiem pasaules valstu konkurētspējas reitinga sastādītāji atzīmē organizatoriskās struktūras, kas veicina zinātnes un tehnoloģijas attīstību, pirmās klases transporta un komunālo infrastruktūru, augstas kvalitātes veselības aprūpi un labi funkcionējošu darba tirgu.
Valsts mīnusi - šveiciešu vēlme darīt savu darbu aiz slēgtām durvīm darba telpās. Un Šveices tirgus nav pārāk liels, vai lieta ir Krievija.
4. Nīderlande
Vērtējums: 82,4
Šajā valstī viss ir labi - no infrastruktūras līdz biznesa dinamikai. Ļoti spēcīga Nīderlandes puse ir efektīvas un caurspīdīgas varas institūcijas, kuru rīcību var uzzināt ikviens pilsonis (ieskaitot to, kam valsts tērē naudu).
Papildus tam, ka Nīderlande ir atvērta un pārredzama, tā ir pazīstama arī ar vārda brīvību, īpašuma tiesību aizsardzību un spēcīgu ētisko valsts politikas sastāvdaļu.
Tajā pašā laikā uzņēmējdarbība valstī nav tikai vienkārša, bet arī ļoti viegla, kā arī iegūt augstāko izglītību. Un makroekonomiskās stabilitātes ziņā valsts ieguva 100 punktus no 100.
Tomēr Nīderlandei, tāpat kā jebkurai valstij, ir trūkumi. Tas ir informācijas tehnoloģiju ieviešana (24. vieta) un veselības aprūpe (21. vieta).
3. Honkonga
Vērtējums: 83,1
Otrais, bet ne pēdējais Āzijas pārstāvis 10 pasaules konkurētspējīgāko ekonomiku skaitā. Lai gan vārda “valsts” tīri juridiskā nozīmē šo teritoriju nevar nosaukt. Tagad tai ir īpašs statuss ĶTR protektorātā, un Honkonga patstāvīgi beigs pastāvēt līdz 2047. gadam.
Kopumā Honkongas ekonomiskais profils ir ļoti līdzīgs Singapūrai. Abas šīs pilsētas valstis izceļas ar makroekonomisko stabilitāti, labi izveidotu finanšu sistēmu, preču un pakalpojumu tirgus efektivitāti un lielisku infrastruktūru. Turklāt Honkongai ir ļoti atbildīga pieeja sabiedrības veselībai, un pēc šī kritērija pilsēta ieņem pirmo vietu.
Īpaši piesardzīgu pieeju inovācijām var saukt par vājo saiti Honkongas ekonomikā. Honkongas konkurētspēju kavē arī preses brīvības ierobežojumi.
2. ASV
Vērtējums: 83,7
Otrajā vietā aiz pasaules konkurētspējīgākās ekonomikas par 1,1 punktu ir Amerikas Savienotās Valstis.
Tas, kas valstī nav vienāds, ir uzņēmējdarbības attīstības dinamika (pirmā vieta), tirgus mērogs (otrā vieta), inovāciju līmenis (otrā vieta) un izveidotā finanšu sistēma (trešā vieta).
Tomēr šai biznesa paradīzei ir savi tīģeri - makroekonomiskā stabilitāte un veselības aprūpe. Pēc šiem rādītājiem ASV ieņem attiecīgi 37 un 55 vietas.
Nav pārsteidzoši, ka amerikāņi nav pārāk laimīgi - pašnāvību līmenis valstī ir piecas reizes lielāks nekā vidēji attīstītajās valstīs.
1. Singapūra
Vērtējums: 84.8
Pirmā vieta pasaules valstu un ekonomiku konkurētspējas reitingā 2019. gadā ieguva Singapūru.
Iemesls tik augstajai pozīcijai reitingā ir valsts maksimālais sniegums trīs no desmit galvenajiem parametriem: veselības aprūpe, infrastruktūra un darba tirgus efektivitāte.
Būtiska Singapūras konkurences priekšrocība ir tās plašais un pilnīgi atvērtais tirgus ārējiem investoriem, valsts iestāžu caurspīdīgums, kā arī lieliski izkoptā infrastruktūra. Runājot par parasto pilsoņu dzīvi, šeit Singapūra ir pirmajā desmitniekā, ņemot vērā paredzamo dzīves ilgumu, tā pat apsteidz Japānu.
Lai sasniegtu pasaules līdera statusu, valstij vispirms būs jāatrisina vairākas problēmas: jārisina sliktā vides situācija, jāpiešķir biznesam lielāka dinamika un jāpievērš lielāka uzmanība makroekonomiskajai stabilitātei.
Un kur te ir Krievija?
Starp bijušās PSRS valstīm Krievija ir otrajā vietā tikai pēc Baltijas valstīm. Tāpat kā pagājušā gada reitingā, mūsu valsts ir 43. vietā.
Piesardzīgs optimisms iedvesmo labus rādītājus tādos parametros kā:
- tirgus lielums - 6. rinda;
- IT ieviešana - 22. pozīcija;
- inovatīvais potenciāls - 32. līnija;
- makroekonomiskā stabilitāte - 43. līnija;
- un infrastruktūra - 50. vieta.
Lietas ir vairāk vai mazāk labas ar biznesa dinamiku (53. līnija) un augstāko izglītību un apmācību (54. vieta).
Bet runājot par valsts institūcijām (74. pozīcija), preču un pakalpojumu tirgus efektivitāti (87. pozīcija), finanšu sistēmas attīstību (95. vieta) un jo īpaši veselību (97. rinda), mūsu valsts ir tālu atpaliek viskonkurētspējīgākās valstis 2019. gadā.
Un nekonkurētspējīgākā ekonomika pasaulē lepojas ar Čadu.
