Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji nejūtas pilnīgi droši. Par to liecina ziņojums, ko sagatavojusi Eiropadomes ārējo attiecību padome (ECMO). Tas tika apkopots, pamatojoties uz intervijām ar politiķiem un analītisko kopienu locekļiem, kā arī uz plašiem pētījumiem, kas veikti politisko dokumentu, akadēmiskā diskursa un plašsaziņas līdzekļu analīzes jomā.
Ziņojumā teikts, ka ES pašlaik saskaras ar drošības draudiem no austrumiem un dienvidiem un nevar pilnībā paļauties uz sabiedroto rietumos. Galu galā ASV prezidents Donalds Trumps atkārtoti ir atstājis novārtā eiropiešiem svarīgos starptautiskos nolīgumus un normas.
Un šeit ir top 5 visbriesmīgākie no iespējamiem draudiem ES dalībvalstīm.
5. Nekontrolēta migrācija uz valsti
Austrumu un dienvidu eiropiešus īpaši satrauc nekontrolēta migrācija uz viņu valstīm. Slovēnija, Austrija, Ungārija, Bulgārija, Grieķija, Malta un Itālija to uzskata par visnozīmīgāko draudu, ar kuru tās saskaras.
Galvenās bailes nav tas, ka teroristi nokļūs Eiropā caur migrācijas ceļiem (lai gan daži respondenti arī pauda bažas par šo), bet drīzāk tas, ka migrācija radīs postošas politiskas sekas ES. Problēmas, uz kurām ir pievērsusies lielākā daļa respondentu, kas pārstāv 17 ES dalībvalstis, ir to valdību nespēja kontrolēt Eiropā ieradušos bēgļu skaitu un veidu.
4. Ārvalstu iejaukšanās iekšpolitikā
Igaunija ir viena no divām ES dalībvalstīm, kuras par visnozīmīgāko tās drošības apdraudējumu uzskata ārēju iejaukšanos iekšpolitikā. Vēl viena valsts, kas ziņo par to, ir Lietuva. Latvija piekrīt arī kaimiņiem, kuri papildus ārējai iejaukšanās iekšējās lietās joprojām baidās no kiberuzbrukumiem.
3. Starptautiskās institucionālās kārtības pasliktināšanās
Luksemburga galvenos draudus tās drošībai uzskata starptautiskās kārtības pasliktināšanos, pamatojoties uz stingriem noteikumiem
Dānijai ir arī bažas par iespējamo Eiropas Savienības sabrukumu un starptautiskās kārtības pasliktināšanos.
Svarīgu lomu eiropiešu negatīvajās cerībās spēlē gaidāmā Lielbritānijas Brexit. Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto respondentu uzskatīja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES negatīvi vai ļoti negatīvi ietekmēs viņu drošību.
2. Valsts avārija vai pilsoņu karš kaimiņvalstī
Šie draudi ir vieni no vissliktākajiem tādās valstīs kā Apvienotā Karaliste, Polija, Grieķija, Spānija, Rumānija, Slovākija, Horvātija un Kipra. Polijas gadījumā bailes rada iespējamā Ukrainas valstiskuma sabrukums, kaut arī Krievija tiek uzskatīta par vissliktāko ienaidnieku. Krimas pievienošanās Krievijai 2014. gadā un tam sekojošā konflikta saasināšanās Ukrainas austrumos tikai apstiprināja šo uztveri.
Polija ir vienīgā ES dalībvalsts, kuras starpkaru karš rada lielus drošības draudus. Lai sagatavotos šai iespējai, Polijas valdība nolēma modernizēt bruņotos spēkus, kaut arī šī programma neiet pārāk ātri.
1. Kiberuzbrukumi
Kiberuzbrukuma iespējamība ir vissliktākais iespējamais drauds 2018. gadā. Lielas un (vai) veiksmīgas ES dalībvalstis (piemēram, Dānija, Beļģija, Francija, Vācija, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) no tā īpaši baidās. Šīs bažas, iespējams, balstās uz izpratni par viņu sabiedrības atkarību no digitalizētajām sistēmām, jo šīs valstis plaši tiek uzskatītas par līderēm kiberdrošības jautājumos ES.
- Francija un Zviedrija ir guvušas ievērojamu progresu kiberstratēģiju izstrādē.
- Dānija bija pirmā ES dalībvalsts, kas nolēma iecelt digitālo tehnoloģiju vēstnieku.
- Un iespējamais kibernoziegumu sadarbības zaudējums ar Lielbritāniju pēc Brexit rada bažas ES dalībvalstu starpā.
ECMO aptaujātie respondenti paziņoja, ka pastāv draudi, kuru nozīme līdz 2028. gadam var samazināties. Tie ietver:
- starpvalstu karš, kurā iesaistīta viņu valsts vai sabiedrotie;
- ES sadalīšanās;
- strāvas zudums;
- finansiālā nestabilitāte.
Viņi sagaida, ka nākamo desmit gadu laikā visi citi draudi kļūs nopietnāki.
Nav nevienas valsts, kas būtu sliktāka par Krieviju
Trīs vissliktāko starptautisko draudu sarakstā, pēc ESMO aptaujāto eiropiešu domām, iekļauti džihādisti, Krievija un starptautiskās noziedzības grupas, kā arī Ziemeļkoreja. ECMO pētījuma respondenti sagaida, ka šie draudi pastāvēs vismaz līdz 2028. gadam. Ar Krimas pussalu saistīto notikumu dēļ ārzemnieki sāka uztvert Krieviju atšķirīgi, uzskatot to par vienu no galvenajiem mūsdienu draudiem.
Vislielākās bailes no terorisma ir lielās valstīs un valstīs, kuras nesen pārdzīvojušas teroristu uzbrukumus (Apvienotajā Karalistē, Francijā, Spānijā, Vācijā, Dānijā un Beļģijā).
Krievijas bailes ir visintensīvākās austrumos (Igaunijā, Rumānijā, Lietuvā, Polijā un Somijā), lai gan Vācija un Anglija to uzskata par potenciālu draudu.
Igauniju un Lietuvu īpaši satrauc Krievijas iejaukšanās iespēja viņu iekšējās lietās.
